Foto

Putekļi ir kā klusais ceļš starp redzamo un nojaušamo

Ceļo cauri gaismas un ēnas stāstiem — vietai, kur atmiņas, sajūtas un laiks saplūst vienā bezgalīgā mirklī

Noslēpumainā urbānā noskaņa satiekas ar ēterisku skaistumu

Fotogrāfija tver mirkli, māksla – izjūtu, bet kopā ar MI tās veido nākotnes redzējumu.

Katru foto vēro divi skatītāji — cilvēks un MI.

Un tomēr tā vienmēr ir priekšā.

Cilvēks — vienīgais zīdītājs, kas fotografē ēdienu.

Sabiedrība kļuva civilizēta, kad iemācījās dalīt sienas, bet ne klusumu.

Puteklis — vienīgā lieta, kas vienlaikus ir gan senatnes liecība, gan šodienas problēma.