1. Burtiskā uztvere un abstraktās domāšanas trūkums

1. Individuālā līmenī:

Melnbalts cilvēks, kas simbolizē burtisko uztveri

Cilvēks, kurš mākslā meklē morāli, nevis noskaņu vai metaforu, nereti uztver pasauli melnbaltu: pareizi/nepareizi, labs/slikts, svēts/nešķīsts.

Viņam "FUCK" ir tikai lamuvārds – nevis emocionāla kodēta ekspresija vai grotesks stils, kas uzrāda sabiedrības trulo izmisumu.

Šādam cilvēkam māksla nevar būt "tīkls starp sajūtām un domām" – tā kļūst par tiesnesi vai katehismu.

Katehisms šeit nozīmē nevis reliģijas grāmatu, bet domāšanas veidu, kas pieprasa vienu "pareizo" atbildi bez interpretācijas vai emocionālām niansēm.

Tas neliecina obligāti par zemiem intelekta koeficientiem, bet bieži:

  • par vāju spēju abstrahēt un pārnest nozīmi no tiešā uz simbolisko;
  • par ierobežotu empātiju pret citādo, haotisko, neglīto;
  • par audzināšanas, izglītības vai arī traumu sekām, kas liek meklēt stingras robežas.

📖 2. Puritānisms, morālais formālisms un bailes no haosa

Puritānisms uzskata, ka mākslai jākalpo kārtībai, morālei vai garīgai attīrīšanai.

Tāda domāšana noraida haosu kā pieredzes daļu, tā vietā meklējot tīrību un skaidrību.

Bet haoss ir mākslas dzinējspēks – bez tā nav katarse, nav sabrukuma, kas ļauj uzcelt jaunu.

Puritānisms un haoss mākslā

🌍 3. Un kā tas saistās ar politiku un karu?

Simboli un ideoloģija: karš un politika

Eiropa (daļēji) ir balstīta uz apgaismības ideālu: diskusija, pluralitāte, simboliska tolerance, tēlainums (piemēram, ironiska postmodernisma māksla, kas pārveido pat Bībeles tēlus).

Tomēr arī Eiropā bieži parādās bailes no "nešķīstā", no haotiskā, kas rada ultrakonservatīvus un populistiskus strāvojumus (skat. Šlesers, Orbāns, Meloni u.c.)

Krievija un karš:
Putina režīma naratīvs balstās burtiskā simbolismā, mistificētā vēsturē, morālās attīrīšanas retorikā.

Viņi "cīnās pret izvirtību", "glābj tradicionālo" – bet šie lozungi ir burtiskas, agresīvas reakcijas uz daudzveidību, brīvību, tēlainu neskaidrību.

Tā ir pasaules uztvere bez ironijas. Bez divdomības. Bez dekonstrukcijas.

Simboli tiek padarīti burtiski – "krusts" ir ierocis, "ģimene" ir politisks ierocis, "Rietumi" ir sātans.

🔥 Tātad — jā, tas ir saistīts:

Cilvēks, kurš nespēj uztvert metaforu bez morālas panikas, ir viegli ietekmējams totalitārām ideoloģijām, jo tās piedāvā:

Simbolu un ideoloģijas noslēgums

1. Literal Perception and the Absence of Abstract Thinking

1. At the individual level:

Black-and-white person symbolising literal perception

A person who looks for morality in art rather than mood or metaphor tends to perceive the world in black and white: right/wrong, good/bad, sacred/impure.

For them, "FUCK" is just a swear word — not an emotionally coded expression or a grotesque style that exposes the blunt despair of society.

Such a person cannot allow art to be "a net between feelings and thoughts" — it becomes a judge or a catechism.

Catechism here doesn't mean a religious book, but a way of thinking that demands one "correct" answer with no room for interpretation or emotional nuance.

This doesn't necessarily indicate a low IQ, but often signals:

  • a weak ability to abstract and transfer meaning from the literal to the symbolic;
  • limited empathy towards the different, the chaotic, the ugly;
  • the effects of upbringing, education or trauma that drive a search for rigid boundaries.

📖 2. Puritanism, Moral Formalism and Fear of Chaos

Puritanism holds that art must serve order, morality or spiritual purification.

Such thinking rejects chaos as part of experience, seeking purity and clarity instead.

But chaos is the driving force of art — without it there is no catharsis, no collapse that allows something new to be built.

Puritanism and chaos in art

🌍 3. And how does this relate to politics and war?

Symbols and ideology: war and politics

Europe (in part) is built on Enlightenment ideals: debate, plurality, symbolic tolerance, figurative thinking (for example, ironic postmodern art that transforms even Biblical images).

Yet even in Europe, fear of the "impure" and the chaotic regularly surfaces — generating ultra-conservative and populist currents (see Šlesers, Orbán, Meloni etc.).

Russia and war:
Putin's regime narrative is built on literal symbolism, mystified history and a rhetoric of moral purification.

They "fight against depravity", they "save tradition" — but these slogans are literal, aggressive reactions to diversity, freedom and figurative ambiguity.

It is a worldview without irony. Without ambiguity. Without deconstruction.

Symbols are made literal — "the cross" is a weapon, "the family" is a political weapon, "the West" is Satan.

🔥 So — yes, it is connected:

A person who cannot perceive a metaphor without moral panic is easily influenced by totalitarian ideologies, because they offer:

Conclusion on symbols and ideology